Šokolādes fondanti

Jauns mēnesis - jauna bloga recepte ir klāt! Šoreiz par godu 1. septembrim, kas šogad mūsu ģimenē ir īpaša svētku diena - mana meitiņa uzsāk skolas gaitas 1. klasē!:)
Un tagad par pašiem gardumiem. Šī gada sākumā man bija iespēja piedalīties vēl vienā kolosālā meistarklasē, kuru restorānā 3 pavāri rīkoja Dansukker sadarbībā ar Sirmais&Dreibants. Tajā mēs gatavojām gan zupu, gan otro ēdienu, gan salātus, un man kopā ar citām ēdienu gatavošanas entuziastēm bija iespēja gatavot šokolādes fondantus. Jā, jā - tos īstos ar šķidro vidiņu! Recepte varen vienkārša, pagatavošana elementāra, un rezultāts - debešķīgs!

Grilētu cukini salāti

Cukini jeb mazo kabacīšu laiks rit pilnā sparā, un arī man no mammas laukiem kopā ar citiem lauku labumiem ienācās kārtējie mazulīši. Tad nu var izvērsties - var gatavot pašlaik populārāko bloga recepti kabaču pankūkas vai fantastisku Ratatouille manā versijā, uzcept gardu cukini un šampinjonu pīrāgu vai no lielajiem dārzeņiem - pildītus kabačus. Šoreiz no viena lielāka pagatavoju karbonādes, bet no diviem pārējiem - gardus un vienkāršus salātus, kuri man ir topā šozezon. Pats labākais, ka šo salātu variācijas ir tik dažādas, ka katrs atradīs savai gaumei piemērotāko.

Mājas Serenāde

Vai atcerieties, kad blogā rakstīju par Dansukker Saldo meistarklasi ar talantīgo konditoru Jāni Kairi? Jā, tas bija jau gandrīz gadu atpakaļ, tomēr meistarklasē gatavotie ēdieni man vēl joprojām ir spilgtā atmiņā, un vienu no tiem - variāciju par Serenādi - esmu gatavojusi jau 2-3 reizes. Tā jau ir - latvieši nespēj palikt vienaldzīgi, kad piemin tādus gardumus kā Cielaviņa, Medus kūka, Kārums, Serenāde...utt.:) Serenādes konfektes (un arī Vētrasputns) ir vienas no manām mīļākajām kopš bērnības, un es biju ļoti priecīga, ka bija iespēja tās pagatavot meistarklasē, turklāt tas izrādījās ļoti vienkārši! Skatiet recepti un pārliecinieties paši!

Bezrauga tomātu pica

Kurš gan nezin, kas ir pica? Plāna, bieza, pārlocīta; ar sieru, sēnēm, gaļu... Kad mūsmājās nolemjam gatavot picu, tai tiek veltīta gandrīz visa brīvdiena, jo mīkla jāgatavo, jāraudzē, tad jāsagatavo picas sastāvdaļas, jo katrs no mums ēd picu ar dažādiem pildījumiem - vienam garšo ar tomātu mērci, citam ar krējuma mērci, viens grib salami, otrs šķiņķi, viens grib tomātus, otrs sēnes utt. Mājās gatavota pica ir lielisks ģimeni apvienojošs pasākums, jo darbiņš atradīsies katram, arī mazākajam (piem. rullēt mīklu, sajaukt mērces sastāvdaļas, salikt uz picas desas un dārzeņu šķēlītes, uzkaisīt sieru). Kad mīkla tiek pagatavota un izveltnēta, tā tiek sadalīta 4 daļās, un katrs savu picu veido pats ar savu izvēlēto pildījumu. Bērni par šo darbību ir sajūsmā, jo viņi patstāvīgi var pieņemt lēmumu un būt noteicēji, kas būs picas pildījumā. Te nu jāpiebilst, ka parasti gatavojam klasisko rauga mīklas picu, taču bezrauga picas mīklu līdz šim nebiju gatavojusi. Šo bezrauga picas recepti noskatīju jau ļoti sen - pirms vairākiem gadiem, un jau toreiz nodomāju - ideāli - pica bez raudzēšanas un pat bez cepamā pulvera! Šovasar pēkšņi par to atcerējos, un nolēmu, ka pienācis laiks to beidzot pagatavot! Domāts - darīts!:)

Saldējumu degustācija

Kad no Food Union saņēmu piedāvājumu degustēt Latvijā ražotus saldējumus, ilgi nebija jādomā, jo esmu liela saldējumu fane. Un tiklīdz beidzās Pasaules koru olimpiāde (kurā mūsu koris kļuva par čempionu!), tā ķēros klāt.

Kā pirmo testējām saldējumu Pols Gotiņa papīra glāzītē.
Nezinu, kādēļ, man tas uzreiz atgādināja bērnību, kad bija nopērkams rūgtenais Druvas ražojuma saldējums, kaut arī šis negaršoja tieši tāpat, tomēr asociācijas bija. Varbūt tādēļ, ka saldējums bija papīra glāzītē un ēdams ar kociņu? Nezinu, bet katrā ziņā man garšoja. Porcija gan, protams, maziņa (160ml/80g), bet šis varētu būt labs saldējums bērniem, kuri parasti "lielos" nevar apēst. Uzrunāja vecmodīgais iepakojums, tāds kārtīgs bērnības atmiņu saldējums:)

Pols Gotiņa papīra glāzītē

Biskvīta rulete ar putukrējumu un zemenēm

Zemeņu laiks jau rit pilnā sparā! Tās ir manas mīļākās ogas jau kopš bērnības (mana dzimšanas diena sakrīt ar zemeņu laiku), un es tās vienmēr ēdu tik, cik lien, nevis tik, cik ļauj dietologi:) Vasara taču ir tik īsa! Baudiet jūs ar'! Mums šodien vakariņās kartupeļi ar zaļajiem salātiem un zemenes ar putukrējumu, kuram pārmaiņas pēc pievienots kakao, bet blogā - ruletes recepte!
Jau daudzkārt esmu teikusi, ka man patīk ik pa laiciņam atgriezties pie vecām vērtībām. Parasti šīs vecās vērtības ir ne tikai ļoti vienkāršas, bet arī mīļas un garšīgas:) Pāris gadus atpakaļ apgūtā pasakainā ātrā ābolu rulete manā virtuvē ir ienākusi uz palikšanu, un nu pienācis laiks iemācīties cept ruletes ar citiem pildījumiem. It kā jau uzcept biskvīta ruleti ir ļoti vienkārši, tomēr ir daži knifiņi, kas jāievēro. Ar tiem tad arī padalīšos.

Bulgura salāti

Droši vien daudzi no jums jau ir pazīstami ar tādiem svešvārdiem, kā kuskuss, bulgurs, kvinoja, bet kādam varbūt tie ir jaunumi. Kuskuss mūsu ģimenē iegājies un popularitāti guvis jau sen (šķiet, ka vajadzētu blogā ievietot arī kādu recepti), par kvinoju stāstīšu citrreiz, bet tagad iepazīstieties - zemāk attēlā redzamais - bulgurs! Par bulguru (kviešu graudi, kas ir sasmalcināti un speciāli apstrādāti) kā tādu biju kaut ko dzirdējusi, nedaudz lasījusi internetā, bet īsti nezināju, kas tas ir un kā tas garšo. Līdz to pirmo reizi pagaršoju darbā, kur mana talantīgā kolēģīte Laura bija pagatavojusi gardus bulgura salātus. Un iemīlēju no pirmās karotes! Turklāt, kad ieraudzīju jaunākajos Dienas ēdienos bulgura salātu recepti, sapratu, ir jāgatavo!