Straujiem soļiem tuvojas skaistā un siltā vasariņa! Un tiklīdz būs pieejamas svaigas vietējās ogas, iesaku jums pagatavot vienu no, manuprāt, skaistākajām un greznākajām kūkām pasaulē.
Šī debešķīgā kūku karaliene ir radusies Austrālijā par godu tās viešņai balerīnai Annai Pavlovai, tāpēc kūkas izskats atgādina balerīnas svārciņus. Pavlovas izskats un garša spēj iekarot jebkura gardēža sirdi.
Kad biju maza, mamma man vienmēr uz dzimšanas dienu, kura ir jūlijā, cepa biskvīta torti ar zemenēm. Tāpēc zemenes kopš bērnības ir manas mīļākās ogas, un vienmēr asociējas ar vasaru un svētkiem. Pavlovu es sāku gatavot pirms apmēram 5 gadiem, kā rotājumu tai izmantojot svaigas zemenes, avenes, mellenes u.c. ogas. Tagad Pavlova ir viena no manas ģimenes mīļākajām vasaras kūkām, jo tā ir debešķīgi garda, viegla, gaisīga un skaista, kā radīta vasarai! Mana meita kūkai izdomāja savu nosaukumu - "Saldais mākonītis".
Esiet sveicināti aprīlī, kad "pilieni nav kā līdz šim"! Šo dziesmiņu klausos vai katru gadu aprīlī, jo tā ir tik atbilstoša šim mēnesim!
Šodien ir īpaša diena, jo beidzot blogā ielieku sen gaidīto recepti - smilšu mīklas groziņus ar šokolādes krēmu un ogām! Kāpēc neieliku agrāk? Jo nebiju pierakstījusi precīzus daudzumus, un šo to gatavoju uz aci. Bet blogam un jums, lasītājiem, tas neder, tāpēc gatavoju vēl vienu porciju groziņu, lai uzrakstītu precīzas proporcijas un gatavošanas gaitu.
Kā jau solīju spinātu-svaigā siera tartīšu receptē, atrādu labāko saldo pildīto groziņu rezultātus bet, pazīstot sevi, zinu, ka neapstāšos un izmēģināšu vēl citus groziņu pildījumus.
3.augustā manam blogam apritēja 4 gadu jubileja! Gribu vēlreiz pateikt milzīgu paldies visiem bloga atbalstītājiem un faniem, jūs palīdziet man augt, jūsu labie vārdi dod man enerģiju turpināt iesākto! :) Centīšos arī turpmāk jūs iepriecināt ar jaunām receptēm! Pārmaiņas pēc šajā karstajā laikā jubileju atzīmēju nevis ar kūku, bet ar šīs vasaras hītu - smūtiju.
Smūtijs (no angļu val. smoothie) Latvijā un arī manā virtuvē ir ienācis uz palikšanu, un sevišķi atsvaidzinošs un gards tas ir vasarā, kad dienas ir karstas un vakari silti. Sastāvdaļas smūtijam, protams, var variēt pēc garšas un patikšanas, nekas nav akmenī cirsts :)
Kopš sava konta izveidošanas Instagramā, esmu iedvesmojosies no tur esošajām bildēm un receptēm vai no visas pasaules. Viens no Instagram kontiem pieder fantastisku bilžu īpašniecei un 2 bērnu māmiņai Anastasijai Zurabovai ar segvārdu Azourabova. Viņai ir arī savs ēdienu blogs ar skanīgu saukli, zem kura es arī gribētu parakstīties - "Be Happy And Bake!" Nu jau kādu laiku meklēju savus ideālos kapkeikus (minikūciņas, glazūrkēksiņus), ar ko regulāri iepriecināt ģimeni. Un neatlaidīgu eksperimentu rezultātā esmu izmēģinājusi jau 3 Anastasijas kapkeiku receptes, no kurām eksperimenta pēc savienojot kopā vienas receptes "apakšu" ar otras receptes "augšu", un pievienojot avenes, beidzot esmu atradusi savu ideālo kapkeiku recepti, kuru ar prieku ievietoju blogā!:)
Šī smalkā uzkoda, kura garšos visiem saldo un sāļo siera kūku faniem, ir no manis jau pieminētās Kēksu un kūciņu meistarklases. Šī ir pirmā recepte no meistarklases, bet noteikti ne pēdējā! Sākšu ar to, ka es galīgi neesmu zilā siera fane, lai gan par pārējiem sieriem esmu sajūsmā. Ja arī jūs neesat zilā siera cienītāji, tomēr recepti vēlaties izmēģināt, zilo sieru pavisam droši var aizvietot ar parasto svaigo krēmsieru. Šeit rakstu jau ar saviem labojumiem, jo diemžēl nedabūju apelsīnu liķieri, ar kuru meistarklasē kūciņas garšoja vienkārši lieliski.
Tā kā tuvojās mana dzimšanas diena, meklēju kādu jaunu svētku kūku, ko pagatavot. Un šī kūka bija tieši laikā! Lai gan agrāk pēc Jāņiem tikai sākās zemeņu laiks (un mamma man bērnībā uz jubileju vienmēr gatavoja gardu zemeņu torti, kuras recepti kādreiz vajadzētu restaurēt), viss plūst un mainās, un nu jau jūlija vidū ķiršu laiks rit pilnā sparā. Kūka sanāca vienkārši burvīga:)
Tiem, kuri to vēl nezin - esmu šokomīle, tāpēc nevaru palikt vienaldzīga pret receptēm, kurās pieminēta šokolāde. Kā ieraudzīju šo recepti, tā, protams, paliku vāja un nenomierinājos, kamēr nebiju to izmēģinājusi. Nu jau šie cepumi cepti kādas 3-4 reizes. Pirmo reizi šos cepumus uzcepu vienā no darba brīvajām dienām, īsi pirms došanās uz kora mēģinājumu. Atbraucot mājās, mani sagaidīja nu jau tikai pāris vientuļi cepumi. Uz manu jautājumu, kā tad garšoja, vīrs smejoties atbildēja, nu nemaz nebija garšīgi, tāpēc nācās lielāko daļu noēst:))) Bija skaidrs, ka šiem cepumiem ir jābūt manā blogā!
Šis gardais pīrāgs gatavots jau 4 reizes. Viss sākās ar to, ka mamma man zvana un jautā pēc kāda garšīga pīrāga, kuram var pievienot tikko no meža atnestās mellenes. Man nebija tālu jāmeklē, jo šo pīrāga recepti biju noskatījusi jau pirms gada. Nodiktēju recepti mammai, viņa pagatavoja un bija sajūsmā! Kad saņēmu no mammas atvestās mellenes, protams, uzcepu arī es, un pievienojos mammas sajūsmai. Trešais pīrāgs mums tapa kopīgi ciemojoties pie mammas, bet ceturto es atkal uzcepu mājās, atbraucot no laukiem.
