Jā, zinu, blogā rakstu arvien retāk un retāk... Bet neesmu pazudusi, eju uz priekšu, lai iegūtu jaunas zināšanas, receptes un iedvesmu, ar ko varētu dalīties arī ar jums! Pēdējā laikā radušies daudz jaunu iespaidu ēdienu gatavošanas jomā, un es centīšos, lai blogs neapput ar putekļiem, un lai arī jūs, mani mīļie lasītāji, varat uzzināt kaut ko jaunu un varbūt arī jums noderīgu. Un sākšu uzreiz ar stāstu par veselām trīs meistarklasēm, kuras man bija tas gods un prieks apmeklēt!
Atkārtošu sen zināmu patiesību - "nekad nav par vēlu mācīties"! Un zinot, ka ēdienu gatavošana (un jo sevišķi konditoreja) ir tā joma, kuru es gribu un varu mācīties vēl un vēl, esmu priecīga, ka Latvijā (Rīgā) tiek rīkotas dažādas ēdienu gatavošanas meistarklases ar dažādiem kolosāliem šefpavāriem un pavāriem, ir tikai jāseko līdzi informācijai!
Man ļoti patīk, ja meistarklases vadītājs ļauj dalībniekiem pašiem arī piedalīties darba procesā, nevis tikai vērot no malas, jo tā var labāk iemācīties un izprast dažādas lietas, turklāt viņš arī nekad neatteiks padomus un arī padalīsies ar dažādiem virtuvē noderīgiem knifiņiem. Ja apmeklējat meistarklases, nebaidieties uzdot jautājumus, jo mana pieredze rāda, ka Latvijas šefpavāri īstenībā ir ļoti vienkārši, laipni un atvērti cilvēki, kuri vienmēr atbildēs uz visiem interesējošiem jautājumiem. Restorāna Riviera atraktīvais šefpavārs un līdzīpašnieks Jānis Sokolovskis un nākamajā rakstā minētais konditors Jānis Kairis ir tieši tādi, nemaz nerunājot par humora pilnajiem "večiem" Mārtiņu Sirmo un Ēriku Dreibantu!
Tātad, 30.augustā es biju viena no 10 laimīgajām, kura, pateicoties siera kūkas bildei, tika Deserta klasē, un kurai bija iespēja labā kompānijā un jautrā gaisotnē iemācīties gatavot klasiskos desertus - creme brulee un tiramisu, kā arī nogaršot paša Jāņa Sokolovska radīto un Rīgas Piena kombinātā ražoto Tiramisu saldējumu.
Jau ierodoties mūs sagaidīja pats omulīgais šefpavārs, kurš jau pašā sākumā bija ļoti atvērts, atraktīvs un pozitīvs, turklāt ar labu humora izjūtu! Viņa asistents Jānis (paldies Jānim par atsūtīto mana deserta bildi!) mums pasniedza gan priekšautus, gan gardu un atsvaidzinošu šampanieti.
Vispirms mācījāmies uz jau gatavajiem creme brulee izveidot (apdedzināt) augšējo kārtiņu, ko droši vien jau daudzi zin - virsai uzber nedaudz cukura un to apdedzina ar speciālu degli. No malas tas izskatās viegli, bet kad man pašai tas bija jādara, rociņa nedaudz trīcēja, un pie degļa darbības arī bija jāpiešaujas:) Cukurs izkūstot izveido cietu un kraukšķīgu virsiņu, kuru izrotā ar augļiem un bauda. Tas bija maigs, uz mēles kūstošs deserts, kura garšu brīnišķīgi papildināja svaigas ogas.
Kad creme brulee kopā ar ogām un gardo šampanieti bija notiesāts, pienāca kārta gatavot debešķīgo tiramisu, kuru nez kādēļ iepriekš biju baidījusies gatavot, domādama, ka tas ir kaut kas ekstra sarežģīts, bet tā nu noteikti nav.
Kamēr viena no dalībniecēm grieza cepumus, cita smalcināja ogas, vēl cita atdalīja olu dzeltenumus no baltumiem, katram bija ko darīt. Arī sarunas ritēja raiti. Man tika tas gods sakult olu baltumus stingrās putās. Tiramisu var kārtot gan lielā traukā, gan sadalīt mazākos trauciņos. Mums bija iespēja gatavot šo desertu skaistās stikla burciņās, kuras varēja ņemt uz mājām, lai pacienātu savus mīļos.
Noslēgumā mācījāmies gatavot pašu creme brulee, un, kamēr tas cepās, nogaršojām burvīgo tiramisu saldējumu.
Iepazinos ar kolosāliem, draudzīgiem un humora pilniem cilvēkiem, izzināju no atraktīvā šefa Jāņa Sokolovska dažādus ar ēdienu gatavošanu saistītus padomus un burvīgi pavadīju laiku. Vakars bija fantastisks!
Tāds nu sanāca mans tiramisu jeb "cel mani debesīs!":)))
 |
| Debešķīgais Tiramisu |
Kad jūs pēdējoreiz ieturējāt maltīti ārpus mājās? Un kad vakariņojāt restorānā? Vienalga, vai tas bija nesen, vai ilgāku laiciņu atpakaļ, nu ir pienācis īstais brīdis to atkal izbaudīt!
Nu jau otro gadu pēc kārtas sācies gardēžu svētku laiks - Gastronomijas festivāls jeb Gastrofest, kurš notiek no 31.augusta līdz 8.septembrim. Ar prieku esmu kļuvusi par šī pasākuma informatīvo atbalstītāju, tāpēc nedaudz jums pastāstīšu par šo festivālu, turklāt dalīšos kāda interesanta restorāna apmeklējuma iespaidos.
Tā kā tuvojās mana dzimšanas diena, meklēju kādu jaunu svētku kūku, ko pagatavot. Un šī kūka bija tieši laikā! Lai gan agrāk pēc Jāņiem tikai sākās zemeņu laiks (un mamma man bērnībā uz jubileju vienmēr gatavoja gardu zemeņu torti, kuras recepti kādreiz vajadzētu restaurēt), viss plūst un mainās, un nu jau jūlija vidū ķiršu laiks rit pilnā sparā. Kūka sanāca vienkārši burvīga:)
Ja man jautātu, kuri pārtikas produkti man vienmēr ir mājās, siers neapšaubāmi būtu viens no tiem, turklāt bieži vien vairāk kā 1 veida. Jau kopš bērnības siers ir viens no maniem mīļākajiem un visvairāk lietotajiem piena produktiem, un ir prieks, ka ar katru gadu izdodas paplašināt šo tik ļoti dažādo un interesanto sieru garšu pasauli!
Šādi un līdzīgi ātri pagatavojamie salāti pārsvarā top steidzīgās darbdienās starp darbu un kori, kad nav laika gatavot ēst, bet vajag uzņemt enerģiju. Man labāk tīk pašas gatavoti salāti ar zināmām un svaigām izejvielām, turklāt pašai gatavot ir arī lētāk. Šoreiz iemīļotā Fitaki siera vietā izmēģināju Bulgārijā ražotu govs piena sieru - Brinzu, kuru tagad var ērti nopirkt uz svara Maximas veikalos.
Varbūt esat dzirdējuši par nesen izveidoto pirmo un lielāko Latvijas word-of-mouth portālu "Womstar", kurā preču ražotāji var nodot savus produktus testēšanai, savukārt sociāli aktīvie patērētāji var šos produktus testēt bez maksas un kļūt par zīmolu vēstnešiem.
Arī es pievienojos brīvprātīgo vēstnešu pulciņam un kā pirmo produktu izmēģināju "Vairāk saules" Latvijā ražotos ravioli.
Tā kā maniem bērniem ļoti patīk iesaistīties gatavošanas procesā, ar šo recepti savā blogā ieviešu jaunu sadaļu - "Bērni Kikas virtuvē", kur rakstīšu par to, kā bērni var radoši darboties virtuvē, veikt vienkāršus darbiņus, un ielikt savu izdomu gardumu tapšanā, pretī saņemot piedzīvojumus, interesanti un jautri pavadītu laiku, turklāt iegūst arī roku veiklību.
Par veikalos nopērkamo kārtaino mīklu ar nosaukumu Tešla jau rakstīju kārtainās ābolkūkas un Tešlas pauniņu tēmā. Tā kā es parasti veikalos uz atlaidēm sapērkos Tešlu (esmu iecienījusi dzelteno), man vienmēr saldētavā ir kāda rezervīte gadījumiem, kad vajag ātri pagatavot uzkodas vai kūkas. Šoreiz izvēle krita uz persiku tarti ar valriekstiem.
-plakats-LAT.jpg)
