pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Pavlovas

Cepot cukīni pīrāgu, palika pāri 5 olu baltumi.
Nu tad saņēmos un pirmo reizi mūžā uzcepu savas pavlovas:) Un klusiņām sajūsmā spiedzot "YES YES YES!" secināju - jā, man tomēr sanāca!:)))
 


Stingri sekoju reno receptei (paldies, reno!).

Olbaltumu masas sastāvdaļas:
5 olu baltumi
333g cukura
1/2 tējk. vaniļas cukura
1,5 ēd.k. kukurūzas cietes
 

Olu baltumus atdala no dzeltenumiem, liek tīrā, sausā bļodā, piemet šķipsniņu sāls un puto līdz putas kļūst stingras un spīdīgas. Cukuru sajauc ar cieti un vaniļas cukuru un pamazām pievieno masai, nepārtraucot kulšanu, līdz iegūst ļoti stingras putas, ko var pārbaudīt, apgāžot bļodu otrādi. Cepeškrāsni sākumā sakarsēju līdz 160 grādiem. Man no šī daudzuma sanāca 4 mazās pavlovas un viena lielā. Kaut kā mēģināju spiest caur viļņotu uzgali, bet īpaši līdzeni nesanāca (jo man nebija tā maisa, ko lieto kopā ar uzgali, izmantoju parasto celofāna maisiņu). Malas gan taisīju augstākas, sekojot instrukcijai. Ieliekot cepeškrāsnī pavlovas, temperatūru samazināju uz 110 grādiem un cepu precīzi 1h.

Krēma sastāvdaļas:

200ml saldā krējuma
200g svaigā siera Kārums
~100g cukura
1/2 tējk. vaniļas cukura

Saputo saldo krējumu ar abiem cukuriem, kad masa paliek stingra, pieputo svaigo sieru.
Liku ligzdiņās un lielajā pavlovā, greznoju ar zemenēm un mellenēm.
Pavlovas no ārpuses bija bēšā krāsā ar kraukšķīgu garoziņu, bet pa vidu mīkstas un pufīgas, ne tā kā veikala sausie bezē cepumi.


Rezumē:
Sanāca ļoti garšīgi, neko pielikt, neko atņemt (nu varbūt vairāk ogu prasījās). Vīrs atzina, ka reno (ķēķa tusā) bija garšīgāk. Tā jau arī vajadzētu būt, jo reno jau ir pavlovu speciāliste:)))
Tā kā nav tas tik grūti un sarežģīti kā no malas izskatās:)



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana